Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas būtisku vienošanos, ceturtdien ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprinot jaunu juridisko ietvaru, kas paredz izmantot Krievijas valsts īpašumā esošos līdzekļus Ukrainas atbalstam, vienlaikus efektīvi garantējot, ka šie līdzekļi nekad netiks atgriezti Krievijas Federācijai.
Par šī lēmuma pieņemšanu paziņoja Dānija.
Šis jaunais tiesiskais mehānisms ir izšķirošs solis, jo tas anulē iespēju tādām valstīm kā Ungārija, kuras bieži tiek uzskatītas par Krievijas sabiedrotajām vai simpatizētājām, izmantot veto tiesības, lai bloķētu turpmākus ES lēmumus par Krievijas aktīvu iesaldēšanas režīma pagarināšanu. Tādējādi tiek nodrošināta šo līdzekļu palikšana ES jurisdikcijā uz nenoteiktu laiku un garantēts, ka tie var tikt novirzīti citiem mērķiem.
Pāreja no pagaidu sankcijām uz ilgtermiņa bloķēšanu
Līdz šim Krievijas aktīvu bloķēšana Eiropas Savienībā tika īstenota ar sankciju mehānismu, kas prasīja regulāru pārskatīšanu un atjaunošanu ik pēc sešiem mēnešiem. Šī periodiskā procedūra radīja ievērojamus birokrātiskus šķēršļus un sarežģīja plānus izmantot Krievijas valsts līdzekļus, lai finansētu apjomīgus, ilgtermiņa kredītus un finansiālas saistības Ukrainas atbalstam.
Lai iesaldētu aktīvus pastāvīgi, dalībvalstis atsaucas uz Eiropas Savienības līgumu juridisko normu, kas pieļauj ārkārtas pasākumu pieņemšanu, ja rodas nopietnas ekonomiskas grūtības. Lēmuma apstiprināšanai bija nepieciešams kvalificēts balsu vairākums: to atbalstīja vismaz 15 ES valstis, kas kopā pārstāv minimums 65% no bloka iedzīvotājiem. Šī procedūra ļāva apiet tradicionālo vienprātības prasību.
Ekonomisko draudu novēršana un atbalsta shēmas virzība
ES dalībvalstis oficiāli norādījušas, ka Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu rada dziļas un steidzamas ekonomiskās problēmas ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai. Tāpēc ir nepieciešams nekavējoties novērst jebkādu iespēju līdzekļus pārskaitīt atpakaļ uz Krieviju, tādējādi mazinot potenciālo kaitējumu ES ekonomiskajai stabilitātei un finanšu sistēmai.
Jaunās regulas galīgā apstiprināšana ir plānota pirms Eiropadomes samita, kas notiks Briselē nākamajā nedēļā. Plāna atbalstītāji, tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, aktīvi cenšas pārliecināt Beļģijas premjerministru Bartu de Vēveru sniegt atbalstu ierosinātajai aizdevumu shēmai. Beļģijas atbalsts ir absolūti vitāli svarīgs, jo tās finanšu institūcijā “Euroclear” atrodas lielākā daļa no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
Kopumā ES teritorijā ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas atrodas centrālajā vērtspapīru depozitārijā “Euroclear”.
